Llingües tsez | ||
---|---|---|
Distribución xeográfica | S. Dagestán | |
Países | Rusia | |
Filiación xenética | L. Tsez | |
Subdivisiones | East Tsezic (en) , West Tsezic (en) y jvarshi (es) | |
Códigu Glottolog | tsez1239 | |
Ver tamién Idioma - Families - Clasificación de llingües | ||
Les llingües tsez o tsézicas consitiuyen un subgrupu filoxenéticu dientro de les llingües caucásiques norientales, que constitúi una de los siete cañes principales d'esta familia.
Internamente les llingües tsézicas estremar en dos rames tsez–hinukh y bezhta–hunzib–khwarshi, d'alcuerdu a la clasificación de Schulze., sicasí otres clasificaciones previes como les qu'usa Ethnologue, estremaben al grupu en tsézico oriental (hinukh y bezhta) y tsézico occidental (tsez, khwarshi y hunzib):
El númberu de falantes, indicáu a la fin en tre paréntesis, basar nes cifres dada spor Ethnologue.
Los numberales en difrenes llingües tsézicas son:
GLOSA | Oriental | Occidental | PROTO- TSEZ | |||
---|---|---|---|---|---|---|
Hunzib | Bezhta | Dido | Hinukh | Khvarshi | ||
'1' | hə̃s | hõs | sis | hes | hos | *se-(n)s |
'2' | qʼa-nu | qʼo-nɑ | qʼˤɑnon | qʼo-non | qʼoˤne | *qʼˤɑ-nɑ |
'3' | ɬa̞-na̞ | ɬɑ-nɑ | ɬo-non | ɬo-non | ħono | *ɬɑ-nɑ |
'4' | oqʼy-n | oːqʼo-nɑ | uj-non | uqʼi-non | ũqʼy | *ũqʼi |
'5' | ɬi-non | ɬi-nɑ | ɬy-non | ɬy-non | ɬino | *ɬi-nɑ |
'6' | iɬ-non | iɬ-nɑ | iɬ-non | iɬ-non | ẽɬ | *ĩɬ-nɑ |
'7' | ɑt͡ɬ-non | ɑt͡ɬ-nɑ | ʕot͡ɬ-non | ot͡ɬ-non | ot͡ɬ | *(ʕ)ɑt͡ɬ-nɑ |
'8' | bet͡ɬ-non | bet͡ɬ-nɑ | bit͡ɬ-non | bet͡ɬ-non | bɑt͡ɬ | *bet͡ɬ-nɑ |
'9' | ut͡ʃʼi-n | ɑt͡ʃʼy-nɑ | ot͡ʃʼi-non | ʕɑt͡ʃʼi-non | õt͡ʃʼy | *ɑt͡ʃʼy-nɑ |
'10' | ɑt͡sʼə-n | ɑt͡sʼo-nɑ | ot͡sʼi-non | ot͡sʼy-non | õt͡sʼo | *ot͡sʼy-nɑ |