Kopā 553,937 vīru 1,673 lielgabali 960 ložmetēji: 1.armija: 306,470 vīru, 924 lielgabalu 395 ložmetēju 10.armija: 247,467 vīru 749 lielgabalu 565 ložmetēju
Zaudējumi
Vācu oficiālie dati (1-30.09.1914): 1,555 nogalināti, 10,412 ievainoti, 1,552 pazuduši, Kopā 13,519 Zaudēti: 17 lielgabali 17 ložmetēji
10,000 nogalināti, ievainoti un pazuduši Pēc citām aplēsēm: 40 000 nogalināti un ievainoti
100,000–125,000 nogalināti, ievainoti un sagūstīti, Zaudēti: 162 lielgabali 174 ložmetēji
70,000 nogalināti un ievainoti, 30,000–45,000 karagūstekņu
Krievu aplēses: apmēram 60 000 mirušie,ievainotie un karagūstekņi Krievu ziemeļrietumu frontes virspavēlniecība: 100,000 vīru, ieskaitot 50,000 karagūstekņu
Pirmā Mazūrijas ezeru kauja (vācu: Schlacht an den Masurischen Seen, krievu: Мазурское сражение) bija viena no Pirmā pasaules kara lielkaujām, kas norisinājās 1914. gada 7.-14. septembrī Mazūrijas ezeru rajonā.
Vācijas Impērijas 8. armija sakāva arī Krievijas Impērijas 1. armiju Rennenkampfa vadībā. 12. septembrī 1. armija sāka atkāpšanos no Austrumprūsijas pāri Nemunai.
Pirmajā Mazūru ezeru kaujā Krievijas Impērijas karaspēks zaudēja 150 000 vīru un 150 lielgabalu.
Sekas
Krievijas Impērija uz laiku pilnībā tika padzīti no Austrumpūsijas, taču jau 1. oktobrī Augustovas mežā Krievijas Impērijas 10. armija deva prettriecienu, šajā frontes sektorā gandrīz pilnībā padzenot vāciešus no Krievijas Impērijas teritorijas. Krievijas Impērijas karaspēks atkāpās no Austrumprūsijas tikai pēc sakāves Otrajā Mazūrijas ezeru kaujā 1915. gada 7.-21. februārī.
Atsauces
↑Sanitaetsbericht ueber das Deutsche Heer (Deutsche Feldund Besatzungsheer) im Weltkriege 1914/1918. Bd. III. B., 1934. Taffel 11; Der Weltkrieg 1914 bis 1918. Bd. 2. p. 358; Bracht R. Unter Hindenburg von Tannenberg bis Warschau. p.35