Roksts (raksteiba)

Roksts (latvīšu: rakstība; anglīšu: script, writing, writing system; krīvu: письменность, письмо) — informacejis aizraksteišonys aba fiksiešonys grafiskuo sistema, vīna nu cylvāka volūdys byusmis formu.

Vuorda roksts cytys zeimeibys: Roksts

Cylvāka volūdys rokstu tipi

Ideografiskais aba piktografiskais roksts — vīna roksta zeime dasīta pi zynoma sapratīņa.
Fonoideografiskais roksts — vīna roksta zeime dasīta pi jāga i pi skaniejuma.
- Logografiskais roksts — vīna roksta zeime dasīta pi zynoma vuorda.
- Morfemiskais roksts — vīna roksta zeime dasīta pi zynomys morfemys (pīv., kinīšu raksteiba).
Fonetiskais roksts — vīna roksta zeime dasīta pi zynoma skaniejuma:
- baļsīņu aba silabiskais roksts — vīna roksta zeime dasīta pi zynoma baļsīņa:
  - parostais baļsīņu roksts — baļsīņus ar vīnaidu leidzaskani, a izškireigim pošskanim apzeimoj vysā izškireigys roksta zeimis (pīv., japanīšu kana);
  - abugida — baļsīņus ar vīnaidu leidzaskani, a izškireigim pošskanim apzeimoj rokstu zeimis, kurys darynuotys iz vīnys tuos pošys roksta zeimis pamata, cik nacik puormejūt formu (pīv., etiopīšu roksts) voi dalīkūt papyldomys zeimeitis (pīv., iņdīšu roksts).
- Leidzaskaņu aba konsonaņtiskais , aba kvazialfabetiskais roksts) — vīna roksta zeime dasīta pi leidzaskaņa, a pošskani vysā naapzeimojami. Taidys roksta sistemys raisteidamuos parostai pasapylda ar vokaliziejumu sistemom.
- Leidzaskaņu i pošskaņu aba konsonaņtiskai vokaliskais roksts — vīna roksta zeime (leidzaskaņs) var byut dasīta i pi pošskaņu, i pi leidzaskaņu, i vysa raksteiba pamatojās iz priņcipa "vīna grafema (roksta zeime) atsateik vīnai fonemai".

Roksta atmejis pa ciļmis regionam

Tiveimūs Reitu i Vydsjiuru regiona senejuo raksteiba

Senejūs egiptīšu roksts
- Meroitu roksts
Kleiņroksts
Elamīšu hieroglifika
Luvīšu
Kretys roksts i juo priecguojieji — Linejroksts А, B, Kiprīšu-minīšu письмо, kiprīšu roksts

Semitu (skonu) roksts i juo atlasynuojumi (atskaitūt greku rokstu)

Biblejis roksts
Protokanaanīšu roksts
Protosinajīšu roksts
Ugarīšu roksts (kleiņroksts)
Finikīšu roksts
- Iberīšu roksts
- Senejūs libīšu roksts (numidīšu)
  - Tifinaga roksts
  - Turdetana roksts
  - naatšifrātais guaņču roksts
- Kartagīšu roksts
Aramīšu roksts
- Žydu alfanets (kvadratiskais)
- Samarīšu alfabets
- Sirīšu roksts (setra, estrangela, nestorianīšu i ct.)
- Arabu alfabets
  - Džavu roksts — Malaizejā i Iņdonezejā
- Uigurīšu roksts
  - Mongolīšu roksts
Dīnavydarabu roksts
- Etiopīšu roksts
Mozazejis alfabeti

Semitoidūs rokstu ītakā izacālušys raksteibys sistemys

Orhona rūnys (tjurku)
Tanys roksts (gabuli tana) (maļdivu volūdai, nu 17 gs., arabu ītakā)

Greku alfabets i iz juo pamata atsarodušī alfabeti

Grekoidūs rokstu ītakā atsarosušuos raksteibys

Iņdīšu roksts (baļsīņroksts)

Kinīšu roksts i juo atlasynuojumi

Korejīšu roksts (Hangiļs)

Cytys senejuos i Vydslaiku raksteibys

Maju roksts
Cuaņa roksts (i volūdom Kinejā)
Dongbys roksts (nasi volūdai Kinejā)
Ogama roksts
Senejūs permīšu roksts (aburs)

XVIII-XX godusymtūs izacālušī roksti

Itūs rokstus parostai radeja misioneri, pošys raksteišonys idejis ītakojami.

Azeja

Pahau i Polardys roksti mjao-jao volūdom
Varang-kšitu roksts ho volūdai (mundys volūdu grupa) Iņdejā
Tenevilis ideografiskais roksts čukču volūdai

Afrika

Nko roksts (nu 1949 g. mandenīšu volūdom Gvinejā i Malūs)
Basys roksts (nu XX suoku)
Vai roksts (nu XIX gs. 20-tūs godu)
Kpelis roksts (XX gs. 30-tajūs i 40-tajūs godūs)
Lomys roksts (XX gs. 30-tajūs i 40-tajūs godūs Liberejā
Kikaui roksts aba meņdis roksts (XX gs. 20-tajūs - 40-tajūs godūs meņdis volūdai) SjeraleonēSjeraleonē
Bamuma roksts (nu 1896 da XX gs. 50-tūs godu Kamerunā
Osmanis roksts (somalīšu volūdai)
Mandombis roksts (nu 1978 g. Angolā, Kongys Republikā i Kongys Demokratiskajā Republikā

Amerika

Irokezu roksts
Kanadīšu baļsīņroksts (kri, eskimosu, odžibvis i ct. volūdom)

Muoksleigūs volūdu raksteibys

Naatšifrātī roksti

Rongo-rongo
Festa diskys
Indys līknis roksts (protoiņdīšu aba Harapa roksts)

i ct.