Henrijs II Henry II | |
---|---|
Anglijas karalis | |
Amatā 1154. gada 25. oktobris — 1189. gada 6. jūlijs | |
Priekštecis | Stefans Bluā |
Pēctecis | Ričards I |
| |
Dzimšanas dati |
1133. gada 5. martā Lemāņa, Francija |
Miršanas dati |
1189. gada 6. jūlijā Šinona, Francija |
Dinastija | Plantagenetu dinastija |
Tēvs | Žofruā V Plantagenets (Anžū grāfs) |
Māte | Imperatore Matilde |
Dzīvesbiedrs(-e) | Akvitānijas Eleonora |
Bērni |
|
Henrijs II Plantagenets (angļu: Henry II Plantagenet, the Curtmantle, dzimis 1133. gada 5. martā, miris 1189. gada 6. jūlijā), saukts Īsais apmetnis bija pirmais Anglijas karalis (1154—1189) no Plantagenetu dinastijas.
Henrija I no Normandiešu dinastijas vienīgais mantinieks princis Viljams gāja bojā, kuģim nogrimstot vētrā. Uz karalistes troni pretendēja viņa meita, Matilde, Sv. Romas impērijas ķeizara Heinriha V Salieša (Heinrich V Salier) atraitne, Anžū grāfa Žofruā V Plantageneta (Geoffroy V d'Anjou dit le Bel ou Plantagenêt) no Anžū dinastijas sieva, mazgadīgā Henrija māte. Taču par Anglijas karali ievēlēja Viljama Iekarotāja mazdēlu Stefanu d'Bluā.
Bērnību Henrijs pavadīja savas mātes valdījumos kontinentā, kamēr māte un tēvs vadīja karadarbību, cīņā ar Bluā dzimtu par Anglijas troni. No 1149. gada Matildes piekritējus vadīja jau pieaugušais Henrijs, taču ne pārāk veiksmīgi: tika sakauts 1149. gada mēģinājumā ieņemt ar Skotijas karaļa atbalstu Jorku. Bija spiests bēgt uz atpakaļ uz Normandiju. Taču 1151. gadā pēc tēva nāves viņš mantoja Normandijas un Anžū troņus, kā rezultātā kļuva par lielākās daļas Francijas suverēnu. 1152. gadā viņš apbruņojās un ieņēma Monsoro pili, lai saglabātu Anžū un izbeigtu viņa brāļa Žofruā VI Plantageneta (Geoffroy VI Plantagenêt) organizēto sacelšanos. Izmantojis jaunās iespējas un savācis jaunu armiju, Henrijs 1153. gadā iebruka Anglijā. Vasarā viņam bija izdevies ieņemt lielāko daļu Rietumanglijas, savukārt karalis Stefans, novājināts līdzšinējās cīņās ar anarhistiskajiem baroniem, baidījās sastapties ar Plantageneta armiju atklātā kaujā. 25. decembrī viņš noslēdza ar Henriju t.s. Valingfordas mieru (Treaty of Wallingford), saskaņā ar kuru Henrijs Plantagenets tika iecelts par Stefana troņa mantinieku, savukārt Henrijs garantēja nepretendēt un neapdraudēt karaļa otrā dēla Gijoma d'Bluā (Guillaume de Blois) zemes Normandijā, Anglijā un Boloņā.
1154. gada 25. oktobrī karalis Stefans mira. Saskaņā ar vienošanos, Anglijas troni mantoja Henrijs Plantagenets, kurš aizsāka Plantagenetu dinastiju.
Plantagenetu dinastijas valdnieks | ||||
---|---|---|---|---|
Priekštecis: Stefans Bluā |
Anglijas karalis 1154.-1189. |
Pēctecis: Ričards I |
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|