Jaunpils pagastā ir Kartavkalnu pilskalns, kur var apskatīt priežu aleju un izstaigāt vairākus taku lokus. Kartavkalnos katru gadu norisinās skriešanas sancensības "Kartavkalnu apļi".
Hidrogrāfija
Teritorijai raksturīgs viegli paugurains reljefs, caur pagasta teritoriju tek vairākas mazas upītes: Bikstupe (32 km), Bikstupes kreisā krasta pieteka Rūšu strauts (17 km). Pagasta teritorijā Lestenes–Ēnavas purvā tecējumu sāk Ventas lielākā pieteka Abava. Pagasta ziemeļrietumu daļā tek Viesata. Pagastā ir vairāki mazi ezeriņi: Apsauju ezers (Lielapsauju; 28,8 ha), Brandavu ezers(12,3 ha), Mellīzeris, Bautēlis(8,4 ha). Jaunpils centrā uz Bikstupes un Rūšu strauta atrodas mākslīgs Jaunpils dzirnavezers, nedaudz lejāk — Ķimšu ūdenskrātuve.
Vēsture
Mūsdienu Jaunpils pagasta teritorijā vēsturiski atradās Jaunpils muiža (Gut Neuenburg, Jaunpils), Jurģu muiža (Gut Georgenhof, Jurģi), Lauku muiža (Gut Feldhof, Veclauki), Mariņmuiža (Gut Marienhof), Pļavnieku muiža (Gut Plaueneck), Struteles muiža (Gut Strutteln), Spriņģu muiža (Gut Springen, Josti).
Jaunpils pagasta teritorija izveidojās 17.-18. gadsimtā ap Jaunpils muižu. 1935. gadā pagasta platība bija 127 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Jaunpils un Jurģuciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1965. gadā Jaunpils ciemam pievienoja Jurģu ciemu. 1979. gadā Jaunpils ciemā iekļāva daļu Degoles ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Jaunpils pagastu kopā ar Viesatu pagastu apvienoja Jaunpils novadā. 2021. gadā Jaunpils novadu iekļāva Tukuma novadā.
Jaunpils pagasts Vikikrātuvē
.png){kind=small}
