Jogurts ir skābpiena produkts, ko iegūst sarecinot pasterizētu pienu ar pienskābes baktēriju Streptococcus thermophilus un Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus ieraugu, kurās šīs baktērijas ir noteiktās attiecībās. Ziemeļamerikā un Eiropā, izņemot Dienvideiropu, jogurts galvenokārt tiek gatavots no govs piena, Dienvideiropā un Turcijā — no aitas un kazas piena, bet Ēģiptē un Indijā — no ūdens bifeļa piena.
Jogurtam ir ievērojama nozīme cilvēka uzturā.
Jogurta rūpniecisko ražošanu Latvijas PSR uzsāka Rīgas Piena kombināts 1965. gadā ka viens no pirmajiem PSRS. Produktam bija mēreni skāba garša, viendabīga konsistence, paaugstināts sausnas, bet pazemināts tauku saturs (līdz 1,5%).
Jogurtus var iedalīt atkarībā no to konsistences (sausnas satura un tā, vai receklis ir izjaukts vai neizjaukts) un pievienotajām piedevām. Pēc konsistences jogurtus iedala:
Pēc pievienoto piedevu veida:
Tradicionāli tiek uzskatīts, ka jogurtu pirmo reizi ieguva Turcijā, bet ir atrodami arī citi stāsti par jogurta izcelsmes vietu, piemēram, daži zinātnieki apgalvo, ka tas pirmo reizi iegūts Kaukāzā, nevis Turcijā. Vārds "jogurts" ir cēlies no turku vārda yoğurt, kas burtiskā tulkojumā nozīmē "sastindzis piens".
Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|