Keramikas materiālu raksturīgākās īpašības ir cietība un trauslums, tie ir slikti siltuma un elektrības vadītāji, tiem ir relatīvi augstas kušanas temperatūras un vispārīgā gadījumā tie labāk iztur spiedi nekā stiepi. Sava ķīmiskā inertuma dēļ keramika ir noturīga pret skābju, skābekļa un citu vielu postošo iedarbību. Tomēr dažām keramiskām vielām nepiemīt visas minētās īpašības, piemēram, dažas mākslīgi izveidotās keramikas ir supravadītāji. Keramikai var būt gan kristāliska, gan amorfa struktūra.
Keramikas izstrādājumu klasifikācija
Vienota klasifikācija šajā jomā vēl nav izveidota, tādēļ dažādās pasaules valstīs tā var nedaudz atšķirties.
Smagā mālu rūpniecība, ko iedala trīs apakšnozarēs — strukturālās, blīvās un ugunsizturīgās keramikas — ķieģeļi, kārniņi, flīzes u. c.
Smalkkeramika — dažādi porcelāna, akmens masu un citi izstrādājumi.
Vispārīgā gadījumā keramikas materiālus ražo pēc tālāk minētās shēmas, lai gan atsevišķos gadījumos kāds no posmiem var nebūt, bet cits — atkārtoties vairākas reizes.
Izejvielu apstrāde — smalcināšana, attīrīšana, šķirošana, kalcinēšana, disperģēšana šķidrumā, granulēšana u. c.
Maisīšana un mīcīšana — izejvielu sajaukšana viendabīgā masā.
Pirmsapdedzināšanas termiskā apstrāde — mērķis ir nodrošināt papildu žāvēšanu, lai iztvaicētu vai sadalītu daļu organisko piedevu un citus piemaisījumus, kā arī daļu atlikušā ūdens.
Glazēšana — glazūras ir stiklveida vielas, ar kurām pārklāj keramikas materiālus, lai padarītu tos izturīgākus pret atmosfēras iedarbību, mehāniski izturīgākus, ūdensnecaurlaidīgus un gāznecaurlaidīgus, kā arī dekorētu tos.
Apdedzināšana — apdedzināšanu veic, lai keramikas materiālam piešķirtu mehānisko izturību un palielinātu to blīvumu.
Pēcapstrāde — dažus keramikas materiālus pēc apdedzināšanas papildus jāapstrādā — ar lāzergriešanu, mehāniski vai ķīmiski pulēt utml.
Izmantotā literatūra
R.Asthana, A.Kumar, N. B.Dahotre. Materials Processing and Manufacturing Science; Elsevier: Tokyo, 2006