Kohtla-Jerve | |||
---|---|---|---|
Pilsēta | |||
Kohtla-Järve | |||
| |||
Atrašanās vieta Igaunijā | |||
Koordinātas: 59°24′N 27°17′E / 59.400°N 27.283°EKoordinātas: 59°24′N 27°17′E / 59.400°N 27.283°E | |||
Valsts | Igaunija | ||
Apriņķis | Austrumviru apriņķis | ||
Pilsētas tiesības | 1946 | ||
Platība | |||
• Kopējā | 41,77 km2 | ||
Iedzīvotāji (2023) | |||
• kopā | 33 675 | ||
• blīvums | 1 095/km² | ||
Laika josla | EET (UTC+2) | ||
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
Mājaslapa | www.kohtla-jarve.ee | ||
Kohtla-Jerve Vikikrātuvē |
Kohtla-Jerve (igauņu: Kohtla-Järve) - pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos, Austrumviru apriņķī. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir piektā lielākā pilsēta Igaunijā.
Igauņi pilsētas iedzīvotāju vidū ir tikai apmēram 21%. Pilsēta izveidojusies degslānekļa ieguves vietās, tāpēc tā sastāv no 5 atsevišķām daļām.
Kohtla-Jerves attīstība cieši saistīta ar Igaunijas degslānekļa ieguves vēsturi. Kaut arī degslānekļa īpašības bija zināmas jau senatnē, tā rūpnieciska ieguve sākās tikai XX gadsimta sākumā. Pēc tam, kad tika izpētīts, ka degslānekli var izmantot par kurināmo un kā izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā, 1916. gadā pie Jerves sākās degslānekļa ieguve. 1919. gadā tika nodibināts valsts uzņēmums degslānekļa ieguvei.
Pēc 2.pasaules kara degslānekļa ieguve strauji palielinājās. Pilsētai pievienoja apkārtējos ciemus, bet kā strādnieki ieradās cilvēki no dažādām PSRS daļām.
Pēc Igaunijas neatkarības atgūšanas degslānekļa ieguve pārdzīvo dziļu krīzi. Kohtla-Jerve ir viena no ekonomiski vissliktākā stāvoklī esošajām Igaunijas pilsētām.
Kohtla-Jerve ir politiķes Kristīnas Ojulandas (Kristiina Ojuland, 1966) un šahista Lembita Olla (Lembit Oll, 1966-1999) dzimtā pilsēta.
|