„Vēl nav mirusi Ukraina” (ukraiņu: Ще не вмерла Україна) ir Ukrainas valsts himna.
Himnas vārdu autors ir Kijivas etnogrāfs Pavlo Čubinskis (Pavlo Chubynsky), bet tās mūziku 1863. gadā sacerēja katoļu priesteris un komponists Mihailo Verbitskis (Mykhailo Verbytsky).
1917. gadā šī ukraiņu patriotiskā dziesma kļuva par Ukrainas Tautas Republikas himnu. Neilgi pēc Ukrainas neatkarības atgūšanas no Padomju Savienības, 1991. gada 5 decembrī pirmā Ukrainas prezidenta Leonīda Kravčuka (Leonid Kravchuk) inaugurācijā tika atskaņota Ще не вмерла Україна.
Ще не вмерла України і слава, і воля,
Ще нам, браття молодії, усміхнеться доля.
Згинуть наші воріженьки, як роса на сонці,
Запануєм і ми, браття, у своїй сторонці.
Piedziedājums:
Душу, тіло ми положим за нашу свободу.
І покажем, що ми, браття, козацького роду.
Šče ne vmerła Ukrajiny i słava, i vola,
Šče nam, brattia mołodiji, usmichneťsia dola.
Zhynuť naši vorižeńky, jak rosa na sonci,
Zapanujem i my, brattia, u svojij storonci.
Piedziedājums (divreiz)
Dušu, tiło my položym za našu svobodu
I pokažem, ščo my, brattia, kozaćkoho rodu.
Vēl nav mirusi Ukrainas slava un brīve,
Vēl mums, jaunie brāļi, uzsmaidīs veiksme.
Izplēnēs mūsu naidnieki kā rasa saulē,
Saimniekosim arī mēs, brāļi, savā zemē.
Piedziedājums (divreiz)
Dvēseli un miesu mēs dosim par mūsu brīvi
Un rādīsim, ka mēs, brāļi, no kazaku cilts esam.